Āfrika ir karstākais kontinents uz Zemes.
Nosaukums “Āfrika” parādījās II gadsimtā pirms mūsu ēras, bet tad tas vēl nebija tā milzīgā kontinenta nosaukums, kas atradās ziemeļu un dienvidu, rietumu un austrumu puslodē. 146. gadā pirms mūsu ēras romieši sagrāba zemi mūsdienu Tunisijas teritorijā. Viņi tur nodibināja koloniju, dēvējot to par Āfriku, acīmredzot ar afēriešu cilšu vārdu, kas dzīvoja plašā teritorijā līdz Gibraltāram. Citas šī kontinenta teritorijas jau sen sauc par Lībiju un Etiopiju. Sešpadsmitajā gadsimtā zinātnieks Mohammeds al-Wazans rakstīja, ka nosaukums “Africa” (arābu valodā “Ifricia”) cēlies no vārda “Faraka”, kas nozīmē “sadalīt”. Iespējams, ka šis saturs ir minēts kontinentālās daļas vārdā, jo Sarkanā jūra atdala Āfriku no Āzijas. Āfrika ir otrs lielākais kontinents pēc Eirāzijas. Tās platība ir 30,3 miljoni km2. Lielākā daļa cietzemes atrodas ziemeļu puslodē. Āfrikai, tāpat kā citiem Gondvānas fragmentiem, ir masīvas aprises. Tam nav lielu pussalu un dziļi līči pie krastiem. Šī kontinenta, tāpat kā jebkura cita, reljefs ir atkarīgs no zemes garozas attīstības vēstures, iekšējo un ārējo procesu darbības.
Āfrika balstās uz seno platformu, tāpēc cietzemē dominē līdzenumi. Zemienes ir diezgan reti sastopamas, tās atrodas kontinentālās daļas krastos. Āfrikas iekšpusi aizņem augsti līdzenumi, kurus ik pa laikam sagrauj dziļas aizas – upju ielejas. Starp apkārtējo okeānu cietzeme izskatās kā augsts galds. Virs šī “galda” stāv virkne vēl augstāku virsotņu un kalnu grēdu, no kurām daudzas ir vulkāniskas izcelsmes. Iekšējo procesu ietekmē atsevišķas platformas sekcijas cēlās, veidojot augstus plakanumus (Austrumāfrikā), citas nokrita, kā rezultātā izveidojās lielas dobas (Čada, Kongo, Kalahari). Kustības pavadīja trūkumi zemes garozā. Austrumāfrikā ir vislielākā sauszemes vaina. Tas stiepās gar Sarkano jūru caur Etiopijas augstieni līdz Zambezi upes grīvai.
Āfrikas litosfēras plāksne pārvietojas atsevišķi, tāpēc zemestrīces un vulkānu aktivitātes ir biežas. Āfrika ir bagāta ar minerāliem: tās ir dažādas melno un krāsaino metālu rūdas (Zairas un Zambijas valstis īpaši izceļas ar vara rezervēm; boksīti rodas Gvinejā, dzelzs rūdas Mauritānijā, Libērijā, Angolā); dimanti (Āfrika ražo 98% no kopējās dimantu produkcijas kapitālisma pasaulē); zelts, kura ieguve Āfrikai ir pirmajā vietā pasaulē; urāna rūdas tiek iegūtas Dienvidāfrikā un Centrālāfrikā. Platformas nogulumu segums kontinentālās daļas ziemeļos satur naftas un gāzes rezerves.
Āfrika ir karstākais kontinents. Tajā atrodas pasaulē lielākais Sahāras tuksnesis, kura ziemeļos Lībijā tika reģistrēta augstākā temperatūra uz planētas: + 58 ° С. Centrālāfrikā visu gadu ir daudz nokrišņu. Tas ir saistīts ar faktu, ka ekvators šķērso to centrā, kur veidojas zema spiediena reģions un nokrišņi nokrīt. Uz ziemeļiem un dienvidiem no centra atrodas apgabali ar sezonālu savannas mitrināšanu un sausu tuksneša klimatu. Kontinenta ziemeļu un dienvidu galos ir subtropu klimats. Nokrišņi no Indijas okeāna visu gadu tiek atvesti uz cietzemes dienvidu daļu. Kontinentālās daļas ziemeļdaļā ir maz nokrišņu, tas ir saistīts ar paaugstināta spiediena apgabaliem, kas veidojas virs 30 ° platuma grādiem, kā arī ar tirdzniecības vēju īpatnībām. Tie veidojas ziemeļu puslodē virs Āzijas un nonāk Sahārā sausā stāvoklī. Caur kontinentālo daļu plūst Kongo, Zambezi, Nigēras, Senegālas, Oranžas, Nīlas un citu upes. Nīla ir garākā upe pasaulē.
Āfrikas upes ir pilnas ar ūdeni tikai tās ekvatoriālajā daļā, jo ir daudz nokrišņu. Daudzas Āfrikas upes ir straujas, krāces, pārpludinātas ar ūdenskritumiem, ezeri ir koncentrēti galvenokārt austrumos, kur ūdens aizpilda bojājumu lūzumus. Kontinenta fauna un flora ir bagāta un daudzveidīga: ziloņi, degunradži, nīlzirgi, lauvas, pērtiķi, strausi; palmas, akācijas, Ficus un citi. Daudzi no mūsu “mazajiem brāļiem” dzīvo nacionālajos parkos, kuru lielums Āfrikā pārsniedz dažu Eiropas valstu lielumu. Galveno kontinentālās daļas daļu veido pamatiedzīvotāji – nēģeri – ekvatoriālās rases Āfrikas atzars.
Kontinentālās daļas ziemeļos apdzīvo arābu tautu pārstāvji. Kontinentālās daļas iedzīvotāju skaits pārsniedz 600 miljonus cilvēku, un tas katru gadu palielinās.
