Vācijā iegūtā izglītība tiek augstu novērtēta visā pasaulē, un daudzas lielas korporācijas ir priecīgas par šīs Eiropas valsts universitāšu beigšanu. Viņi šeit mācās ilgi un pamatīgi, kā arī novērtē klasisko pieeju izglītībai un ievēro gadsimtiem senās tradīcijas. Vācijas universitātēs vienmēr ir bijis daudz ārzemnieku. Viņiem nav īpašu prasību, bet viņi arī nedod atļauju – viņi visi rīkojas uz kopīga pamata.
Izglītības sistēma Vācijā
Vācijā katrs bērns, kas vecāks par sešiem gadiem, sāk apmeklēt skolu. Pirmie četri gadi – pamatizglītība, pēc tam notiek dalīšana grupās. Vājākie bērni turpina izglītību Hauptschule, kuras mērķis ir sagatavoties zemas kvalifikācijas darbam. Pēc pamatskolas var iegūt specialitāti profesionālās izglītības sistēmā.
Tie, kas uzrādīja vidējos rezultātus pamatskolā, turpina mācības Realschule sešus gadus, pēc tam viņi var vai nu iegūt specialitāti un doties strādāt. Un pēc Realschule spējīgākie dodas mācīties uz ģimnāziju (ģimnāziju). Ģimnāzijā jaunie pilsoņi saņem klasisko izglītību un sertifikātu, kas dod tiesības iestāties universitātē.
Pēc starptautiskās klasifikācijas izglītības līmenis vācu ģimnāzijā ir ļoti augsts. Mācības Vācijā ir bezmaksas, un pirmie divi soļi ir obligāti visiem. Parasti skolas vada zemes valdības, tāpēc dažādu skolu programmās var būt atšķirības.
Visbeidzot, augstākais līmenis ir universitāte. Līdz 2007. gadam pirmā augstākā izglītība bija bezmaksas gan valsts pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tagad maksa par studijām valsts universitātēs ir līdz 1000 EUR semestrī, atkarībā no izglītības iestādes. Komerciālā, protams, dārgāk.
“Akadēmiskās brīvības” princips
Visas Vācijas universitātes ievēro “akadēmiskās brīvības” principu: katrs students var brīvi izvēlēties akadēmiskās disciplīnas un to attīstības plānu. Tas ir saistīts arī ar faktu, ka gandrīz visas Vācijas universitātes ir pārpildītas, dažreiz tik lielā mērā, ka ne visiem studentiem ir iespēja palikt lekciju zālē un viņiem ir jāizmanto lekcijas video apraide. Protams, šādos apstākļos nevar būt runas par tādiem jēdzieniem kā kurināšana un personīgais kontakts ar skolotāju. Izrādās, ka daudz kas ir atkarīgs no studenta pašdisciplīnas un viņa vēlmes iegūt zināšanas un prasmes.
Vācu skolas īpatnības
Skola Vācijā ir obligāta un bezmaksas, tas attiecas uz ārzemniekiem. Vienīgā prasība ir vācu un angļu valodas zināšanas diezgan augstā līmenī, pretējā gadījumā to būs grūti iemācīties. Tagad minimālais nepieciešamais līmenis atbilst Eiropas B2 līmenim, tomēr visās lielākajās Vācijas pilsētās ir izveidotas starptautiskas skolas, kas īpaši paredzētas ārzemju bērniem, kurās ietilpst intensīvi intensīvi vācu un angļu valodas kursi. Tiesa, tas jau nav par brīvu – sākot no 2000 EUR mēnesī. Visslavenākā no starptautiskajām skolām Vācijā tiek uzskatīta par “Berlin-Brandenburg”.
Ir arī internātskolas turīgu vecāku bērniem. Parasti tās atrodas gleznainās vietās ārpus pilsētas, hosteļos pastāvīgi dzīvo bērni, un šādās skolās prasības ir diezgan augstas. Slavenākie no tiem ir Spiekeroog, Schloss-Stein, Wittgenstein, Birklhof un Salems.
Ar disciplīnu vācu skolās lietas ir diezgan stingras. Līdz brīdim, kad cilvēks sasniedz 18 gadu vecumu, viņam nav tiesību pieņemt lēmumus apmeklēt vai neapmeklēt nodarbības. Tātad, ja skolēns bez brīdinājuma nav ieradies stundās, skolotājs nekavējoties izsauc policiju. Starp citu, nepietiek arī ar manas mātes piezīmi vai aicinājumu, ka bērns ir slims. Nepieciešama ārsta oficiāla izziņa, pretējā gadījumā policisti nāks mājās un piespiedīs viņus doties uz klasi.
Augstākā izglītība Vācijā
Vācijā ir vairāku veidu universitātes. Pirmkārt, tās ir valsts mācības, kurās izglītība vēl nesen bija bezmaksas. Ir arī privāti, kuru izglītības līmenis bieži vien nekādā ziņā nav zemāks par valsti.
Dažas no tām ir nozarei specifiskas izglītības iestādes, kuras, pateicoties spēcīgam mācībspēkam un pētniecības aktivitātēm, ir kļuvušas par universitātēm. Parasti viņi nodrošina apmācību tehniskajās specialitātēs.
Cita veida universitātes ir tās, kas radās pagājušā gadsimta 30.-40. Gados, strauji attīstoties augstākajai izglītībai Vācijā. Dažas no šīm universitātēm ir privātas, taču tās tomēr atzīst valsts un augstu vērtē savā jomā. Šīs universitātes raksturo novatoriskas mācību metodes un eksperimenti, lai ieviestu jaunākās tehnikas. Dažus no viņiem māca angļu valodā.
Līdz 2007. gadam vairumā Vācijas universitāšu pirmā augstākā izglītība bija bezmaksas. Tagad tas maksā no 120 līdz 1000 EUR semestrī, pieskaitot aptuveni 150 EUR par biļeti, bibliotēku izmantošanu un citām studentam nepieciešamām lietām.
Iestājpārbaudījumi universitātē netiek nodrošināti, pretendentam sekmīgi jānokārto skolas absolvēšana, un ar to pietiek. Tomēr joprojām pastāv iestājpārbaudījumi vairākām specifiskām fakultātēm. Parasti tās ir radošās specialitātes un medicīnas fakultātes.
Ārzemnieki vācu universitātēs ierodas uz kopēja pamata, privilēģijas un papildu pārbaudījumi netiek nodrošināti. Tāpat kā Vācijas pilsoņiem, ārzemniekiem tiek piešķirtas tiesības strādāt studējot un uz apmaksātu praksi Vācijas uzņēmumos.
Starp ārzemniekiem vispopulārākās ir medicīniskās, tehniskās un filoloģiskās ievirzes specialitātes.
